Mesa Wind Farm – North Fork Creek: 35,2km
Kalifornijas dienvidu daļa ir krūmains un kaktusiem noaudzis tuksnesis, kurā šķiet ik pa laikam kāds milzis izbēris smilšu čupas – kalnus. Mēs pagaidām pārvietojamies no vieniem kalniem uz nākošajiem, pa ceļam ik reiz nokāpjot ielejā un šķērsojot šaurāku vai platāku tuksneša daļu. Katrai kalnu “čupiņai” ir sava raksturīgā iezīme. Piemēram, San Felipe kalni bija stāvi un kaktusiem noauguši, bet samērā zemi. San Jacinto, kurus šķērsojām aizvakar, bija gluži pretēji – augsti, gigantiskām pīnijām un ciedru priedēm noauguši. Un sniegoti.
Šodien mūsu ceļš veda augšup San Gorgonio kalnos. Dienas pirmajā daļā tie visdrīzāk atgādināja tipiskus Skotijas paugurus ar noapaļotām mugurām. Vēlāk sāka līdzināties strautu izgrauztam kanjonam ar daudzkrāsu smilšu slāņiem.
Rīta pusē pēc pāris stundu gājiena (šorīt varonīgi piecēlāmies 4:00, lai pēc iespējas izvairītos no nežēlīgās saules) sasniedzām strautu. Kādus divus metrus platu un vietām pat virs potītēm dziļu! Kāda debesu manna – redzēt TIK DAUDZ tekoša ūdens! 🙂 Laimīgi izmetāmies puspliki un izbaudījām iespēju noskaloties. 🙂
Tā kā parīt jau pusdienlaikā gribam būt Big Bear pilsētā, šodien nostaigājām virs 35 kilometriem. Gandrīz visu dienu nepārtraukts kāpums. Tāds pats plāns ir arī uz rītdienu. Bet tā kā šovakar abi pēc šodienas blieziena esam stīvi un vaidoši kā divi vecīši, nez vai izdosies rīt ko tādu atkārtot.. Šobrīd pat no telts ir pagrūti izrāpties…
Smieklīgi, ka gandrīz katras dienas nobeigums ir ar milzīgu cīņu sevī starp varu un nevaru: “Nē, es vairs nevaru paiet.. Nu labi, vēl vienu jūdzi… Nē, tomēr tūlīt pat nobeigšos – ceļam tepat telti.. Nu ok, stundiņu vēl paiesim..”
Pagaidām “varu” uzvar biežāk. 🙂
Ceļš uz Mājām... 
Cik īsti ir noderīgas trekinga nūjas? Krietni atvieglo ceļu?
Mums abiem tās ir neaizstājamas. It sevišķi kāpjot uz leju – lietojot nūjas mazinās slodze uz pēdām, kuras jau tāpat daudz cieš, jo nes ne tikai ķermeni, bet arī mugursomu. Man tās nūjas ļoti palīdz arī līdzsvaru noturēt, jo brīžos, kad esmu ļoti sagurusi, man ir niķis visur paklupt. 🙂 Bet vispār nūjas ir pieraduma jautājums. Daudzi iet bez nūjām.