Ar sešiem lidojumiem apkārt puspasaulei.

Kramiņš un siers. Daudzajos pārlidojumos šķirties nācās tikai no šīm divām lietām. Ķīnieši mums gandrīz atņēma arī Pētera dzeramo pudeli, kas ceļojusi apkārt pasaulei no pašas Amerikas. Tomēr grūtā, sūrā cīņā to izdevās nosargāt.

Ceļā uz Jaunzēlandi pavadījām divas ar pusi dienas, no kurām lielāko laiku atradāmies gaisā. Seši lidojumi. Bijām izvēlējušies lidojumus ar Ķīnas aviokompāniju – China Southern Airlines. Rīga-Kijeva-Stambula-Urumki-Pekina-Guandžai-Oklenda… Kaut gan bija dzirdēti vairāki ne tik jauki stāsti par šīs aviokompānijas slikto servisu, mums viss noritēja samērā gludi.

Kijevā un Stambulā pārsēšanās bija īsas un bez aizķeršanās. Pēc pirmā garā nakts lidojuma pāri sniegotajiem Ķīnas plašumiem, nolaidāmies Urumki – neglītā, rūpnieciskā Ķīnas pilsētā valsts ziemeļrietumos. Pēc biļetēm bijām sapratuši, ka šeit būs pusotras stundas sēdēšana lidmašīnā, kamēr tiks uzpildīta degviela tālākajam ceļam. Tomēr, mums par pārsteigumu, nācās izkāpt no lidmašīnas un lidostā iziet pilnu drošības pārbaudi, lai tūlīt kāptu atpakaļ tajā pašā lidmašīnā. Steigā nebijām izlējuši ūdeni no dzeramās pudeles, tamdēļ pie mantu skenēšanas tā tika aizturēta. Problēmas sagādāja arī Pētera mugursoma, tomēr, kad sākām cīņu par pudeli, par somu ķīnieši piemirsa… Skaidrojām, ka mums nevajag to ūdeni, ka gribam to izliet un ņemt līdzi tikai pudeli. Jautājām kāpēc gan lai mēs nevarētu lidmašīnā ņemt tukšu plastmasas gabalu?! Tomēr izskatījās, ka darbiniekiem neinteresē tas, ko sakām… Ūdeni izliet nedrīkstot. Un ūdens pudeli salonā ņemt nedrīkstot. Punkts.

Tajā pašā laikā mums garām pagāja vairāki cilvēki ar termosiem, kuros pat BIJA šķidrums. Šis fakts deva iedvesmu turpināt cīņu. Kad vairāk kā 15 minūtes joprojām spītīgi pastāvējām uz savu – kāpēc lai lidmašīnā nevarētu ņemt plastmasas gabalu – ķīniešiem laikam apnika… Mūsu pudele tika iepakota kartona kastē ar uzrakstu “plīstošs” un lepni ar rokām ienesta lidmašīnas bagāžas nodalījumā. 🙂 Pekinā to saņēmām atpakaļ.

Jau sēžot lidmašīnā tālākajā lidojumā, sapratām arī iemeslu, kas darbiniekiem nebija paticis Pētera mugursomā (ar visu pudeles epopeju viņi par somu gan bija piemirsuši…). Izrādās Ķīnā kategoriski aizliegts ievest sieru. Tas pat ir aizliegumu saraksta pašā augšgalā. Bet mums somā paliels siera klucis… Negribējām liekas problēmas nākošajā lidostā, tāpēc siers palika lidmašīnā stjuartēm par prieku.

Pekinā (“kaut kādā Beijingā”… 🙂 ) nolaidāmies jau tumsā. Kad kādu pusstundu bijām lidojuši virs naksnīgās pilsētas, kas pletās visos virzienos līdz pat apvārsnim, sapratām, kāpēc gan tā skaitās viena no lielākajām pilsētām pasaulē… Ik pa brīdim kaut kur virs māju jumtiem bija redzama uguņošana. Iespējams, ķīnieši svinēja savu jauno gadu.

Ja starp vienas aviokompānijas lidojumiem ir jāgaida ilgāk kā 12 stundas, tad pasažierim ir tiesības aviokompānijai pieprasīt apmaksātu viesnīcu. Zinājām šo faktu un, vakarā nolaižoties Pekinā, jau gatavojāmies milzīgajā lidostā meklēt China Southern Airlines stendu. Tomēr jau pie ieejas lidostas ēkā mūs sagaidīja divi darbinieki ar zīmītēm, uz kurām uzdrukāti mūsu vārdi. Veiksmīgi tikām apvesti apkārt visām mantu un pasu kontrolēm pa taisno pie bagāžas saņemšanas. Bez liekas gaidīšanas tikām aizvesti un viesnīcu un izmitināti divvietīgā numuriņā.

Šķiet, ķīniešiem mīļākais angļu vārds ir “quickly” (ātri). Tas tiek skandināts pie katras izdevības. Viss, kas attiecas uz pasažieriem, notiek neiedomājamā steigā. Sākot ar pussešiem no rīta telefons pusstundas laikā mūsu numuriņā iezvanījās četras reizes, un viesnīcas darbiniece skaidroja, ka mums ātri, ātri, ātri jānāk lejā, jo sešos būšot transfērs uz lidostu… Kā kārtīgi latvieši, viesnīcas vestibilā ieradāmies precīzi sešos, kur mums (protams) nācās nostāvēt vēl desmit minūtes līdz beidzot atbrauca tranfēra busiņš.. 🙂 Kurš mūs, starp citu, aizveda uz nepareizo termināli. Labi, ka līdz lidojumam bija vairākas stundas, un mums bija laiks meklēt bezmaksas transfēru uz citu termināli.

Katrā no lidojumiem pasniedza kārtīgu tradicionālo ķīniešu maltīti. Ja sākumā izvēlīgi neēdām to, ko nepazinām, un kas garšoja savādi, tad pēdējā lidojumā lieliski iegāja iekšā itin viss. 🙂 Izsalkums darīja savu, jo kā izrādījās ķīnā nepieņēma LV bankas karti, bet skaidras naudas mums nebija.

 

Pēdējais lidojums ilga 11 stundas. Bijām beidzot tikuši prom no Ķīnas “quickly” (jāpiebilst, ka pie visas šīs pamatīgās steigas paši darbinieki gan nekad nesteidzās – katrs no lidojumiem aizkavējās pat par stundu), bijām izbaudījuši divstāvīgas lidmašīnas plašumus un bijām bezgala noguruši no ceļa… Piefiksēju brīdi, kad šķērsojām ekvatoru (nē, vēders uz riņķi neapgriezās), pusmiegā skatoties pa lodziņu, tumsā aplūkoju gan Jaungvineju, gan Austrālijas ziemeļaustrumu galu. Un līdz ar rītausmu beidzot nolaidāmies Oklendas lidostā. Jaunzēlande mūs sagaidīja ar tropisku dušu – lietus un +25°.

Pēc pieredzētās neviesmīlības un stresa citās lidostās (Stambulā mums pases pie lodziņa rupji pasvieda vārdu tiešākajā nozīmē), šeit priekšā mūs sagaidīja pārsteidzoši smaidīgas un laipnas muitnieku sejas. 🙂 Pie mūsu vīzas ir pāris noteikumi, kas jāievēro, ierodoties Jaunzēlandē (jābūt noteiktai naudas summai, apdrošināšanai u.c.). Jāsaka kā ir – uz ielidošanas brīdi mums nebija ne tuvu izpildīti visi noteikumi. Tomēr tas nesagādāja nekādas problēmas. Neviens neko nejautāja. Ja esi tik pat smaidošs un priecīgs mugursomainis, tad tevi šajā zemē ielaidīs bez problēmam.

Jaunzēlande ļoti rūpējas par savas dabas saglabāšanu (kā Pēteris saka – visādu draņķu neievazāšanu). Tas ir jāņem vērā visiem iebraucējiem, kas mīl āra dzīvi un aktivitātes. Ir godīgi jāuzskaita, kas no kempinga piederumiem atrodas tavā somā. Vai kādā no šiem priekšmetiem varētu būt zemes paliekas. Telts, nūjas, zābaki… Mums tika apskatītas zābaku zoles. Un teltis nodotas papildus ekspertīzei. Tomēr te nav pamata satraukumam. Darbinieki paši iztīrīja smiltis no telts mietiņiem un striķiem un smaidot mums tās atdeva pie atsevišķa lodziņa.

Jau minēju, ka līdz pat ielidošanas brīdim mums nebija nekāda plāna, ko darīsim tālāk. Sēžot Oklendas lidostā, mūsu stāsts varēja sākties…

Turpinājums par pirmajiem soļiem zemeslodes “apakšā” drīz sekos…

Advertisements
Categories: Jaunzēlande | 6 komentāri

Ziņu izvēlne

6 thoughts on “Ar sešiem lidojumiem apkārt puspasaulei.

  1. Gunta

    Bučas un laba vēlējumi! 🙂

  2. Daiga

    Tāds prieks bija ieraudzīt pirmo ierakstu!! 🙂 Lai viss forši arī turpmāk! Bučas!!

  3. Evita

    Wow, man būtu bail lidot uz/caur Ķīnu! Bet super, super par pirmo ierakstu! 🙂

  4. Gundars

    Beidzot pieķēros lasīšanai un izrādas, daudz neesmu nokavējis. Pekina (nu tā nepazīstamā pilsētele ar jokaino nosaukumu) ietilpina kādas desmit Latvijas. Ar piepilsētām kopā laikam visas piecpadsmit. Varētu būt paliela, jā.
    Un gan jau ka lidmašīnas tur lido ar griestiem uz leju, citādi zemeslodes apakšā nemaz nevar būt.
    Tās nūdeles bija vietējie megaroltonu komplekti?
    Un diez jaunzēlandieši jums atņemtās smiltis rūpīgi sapakoja hermētiskās paciņās un sūtīja atpakaļ uz kontinentu?
    Bet vispār super, Piedzīvojums sācies!!

  5. Kristīne

    Priecājos, ka atkal varēšu sekot jūsu piedzīvojumiem 🙂

Komentāri, piebildes, pārdomas...?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: