Porto Vecchio – Bonifačo

Porto Vecchio – Bonifačo

No rīta cēlos 5:30, lai paspētu mierīgi sataisīties un tikt uz autobusu uz Bonifačo pl. 8:00. Plāns izgāzās, jo izrādījās, ka no kempinga tieku prom tikai pēc 8:00 (mana ID karte atradās pie viņiem). Autobusa pieturā ierados tikai 8:30. Tā kā nākošais autobuss bija tikai 12:10, sēdēju pieturā un garlaikojos. Pēc brīža piebrauca busiņš no Concas, un no tā izkāpa daži pazīstami GR20 gājēji. Atkalredzēšanās prieks…
Mani atpazina arī autobusa šoferis un izbrīnīts uzjautāja, ko ta’ es šeit gaidot… Izrādās svētdienās Korsikā autobusi nekursē! To man vēlāk apstiprināja arī tūrisma informācijas centrā. Uz Bonifačo svētdienās var tikt tikai ar taxi vai stopējot. 30km…

Neko darīt. Devos Bonifačo virzienā ārā no pilsētas. Pa ceļam pie manis apstājās garāmbraucošs skūteris. Izrādās Freds no Francijas, ar ko kopā sanāca iet pirmajās dienās. GR20 vidusdaļā viņš atrāvās no pārējiem, lai ātrāk pabeigtu pārgājienu un varētu zvilnēt pludmalē…

Grūti bija saņemties pacelt roku stopēšanai. Nekad to nebiju darījusi. Un nešķita prātīgi pirmo reizi to sākt kaut kur Korsikas dienvidos vienatnē… 🙂 Pēc 5 min apstājās busiņš. Iekšā 8 vīrieši (dažāda vecuma). Daži tikai peldšortos… Es tā apstulbu, ka mana sejas izteiksme laikam viņus pamatīgi sasmīdināja… 😀 Nezinu cik prātīga biju, bet es tai busā iekāpu… 😀 Iespiedos. Uz kāda ļodzīga krēsla, kas līkumos gāzās apkārt un krita virsū kādam apaļīgam puisim… Angliski gan neviens nerunāja, bet puiši bija ļoti laipni un draudzīgi. Kaut kā mēģinot lauzt valodas barjeras, beigās sapratu, ka viņi ir no Polijas, Ukrainas un citām tā apvidus valstīm. Uz Korsiku atbraukuši strādāt.

Bonifačo mani patīkami pārsteidza. Ļoti skaista pilsēta! Iemīlējos tajā jau pirmajās minūtēs. Tā viennozīmīgi ir skaistākā pilsēta, ko līdz šim esmu redzējusi!
Uzreiz atradu tūrisma informācijas centru. Noskaidroju, ka mazs, bet ļoti jauks kempings atrodas 5 min gājienā no centra. Šaurības dēļ, tas ir iekārtots vairākos terasveidīgos stāvos. Man tika ierādīta vieta augšējā stāvā.
Pēcpusdienā devos iepazīt pilsētu un ostas promenādi. Izbraucu ar kuģiti pa apkārtnes līcīšiem un grotām. Pamatīgā vēja dēļ brauciens pa milzīgajiem viļņiem izvērtās jautrs… Un arī ļoti atvēsinošs…
Kempingā sastapu dažus no GR20 gājējiem. Jauniešu grupiņu no Francijas un austrālieti. Es neesmu vienīgā, kas pēc GR20 turpina klīst pa Korsikas pilsētām…

Esmu Bonifačo vecpilsētā pie lielas kafijas krūzes, ar skatu uz balto klinšaino krastu un tirkīzzilo ūdeni ar baltām putām. Šodien tāda sajūtu diena… Ar mazām šaurām viduslaiku pilsētiņas ieliņām un korsikāņu muzikantiem… Vecpilsētas šarms un milzīgs, saulē kūstošs saldējums…

Pēcpusdienā neliels pārgājiens līcim otrā pusē, lai paraudzītos uz skaisto pilsētu no attāluma. Un patiesībā pēc GR20 kājas pašas prasās staigāt… 🙂 Nespēju vairs nosēdēt mierā.