d’l Paliri – Conca – Porto Vecchio

d’l Paliri – Conca – Porto Vecchio

←Iepriekšējā diena    ◊    Nākošā diena→

Sestdiena, 22.06.2013
12:15

Brīnišķīgi skaists saullēkts šorīt bija. Ap 6:20 devos ceļā.

Hei, te bija jābūt smukai bildītei! Hei, te bija jābūt smukai bildītei! Hei, te bija jābūt smukai bildītei! Hei, te bija jābūt smukai bildītei!

Laikam domās jau vēlējos būt galā, tāpēc šodien posms ļoti vilkās… Biju arī iztēlojusies, ka nu tik uz leju vien došos, tāpēc katrs smags kāpiens augšup šķita divtik smags. Vispār laikam nogurusi esmu… Šodien bija daudz krūmi, kas nepatīkami skrāpēja manas saulē apdedzinātās rokas. Virs kreisās rokas elkoņa ir nelielas čūlas.

Hei, te bija jābūt smukai bildītei!Conca ciematā nonācu pēc 4h – 10:20. Dīvaina sajūta iet pa asfaltētām ielām. Ceļam gan īsti nav beigas. Nav tāda beigu punkta kā, piemēram, Vesthailendas ceļam. Tāpēc pēc neliela apjukuma, ejot lejup pa pilsētu, vienkārši nejauši uzdūros kempingam. Tur sastapu citu gājēju – Džeromu no Sanfrancisko. Ārstu, kam lielākais hobijs ir klinšu kāpšana. Viņš mani nobildēja un apsveica. Tā nu arī beigu sajūta radās.

Noskaidroju, ka autobuss uz Porto Vecchio ir 13:30 par 8€. Palūdzu, vai viņi man atļautu izmantot kempinga dušu. Atļāva par velti. 🙂 Patīkami bija nomazgāties, uzvilkt tīras drēbes, sandales. Savādāk sajūta, ka tu esi netīrs un sasvīdis, bet atrodies pilsētā, nav patīkama… Tagad, malkojot kafiju, jūtos gatava jaunam tālākam ceļojumam… 🙂

21:40

Ap pl. 13:40 beidzot devāmies ar “autobusu” uz Porto Vecchio. Bez manis uz to bija pieteikušies vēl 3 vācieši. Tā nu braucām ar džipu! Viņi laikam novērtē cilvēku skaitu un tad izvēlas transportu, jo tur stāvēja arī busiņš. Un pirms tam manīju, ka dažus aizveda ar vieglo automašīnu. Šķiet Korsikā nav tādu stingru, noteiktu sabiedrisko transportu. Viss ir kā sarunā… Braucām kā traki. Es apbrīnoju vietējo šoferu spēju veikli izbraukt šos brīžiem ekstrēmos kalnu ceļus un serpentīnus.
Tur aprunājos un atvadījos no abiem francūžiem, kas uz Concu bija devušies iepriekšējā vakarā. Tad atradu tūrisma centru. Noskaidroju tuvāko kempingu (15 min gājienā no centra!). Atstāju kempingā smago mugursomu un centos atgriezties realitātē… Pēc tik skaista pārgājiena pa kalniem, ir savādi staigāt pa pilsētas ieliņām… Sestdienas diena. Vecpilsēta mudž no cilvēkiem. Mūru dēļ tā arī palikusi iespiesta nelielā platībā. Restorāni, muzeji, lielveikali… Grūti to visu pieņemt.
Kempings milzīgs un diezgan kluss un tukšs. Un neinteresants. Naktī vienu brīdi bija sametās bail. Netālu bija kaut kāds dzerstiņš un tracis. Un vispār aptvēru, ka esmu pilnīgi viena šeit, un neviens nezin, ka šeit esmu… Vienkārši palika bail.

←Iepriekšējā diena    ◊    Nākošā diena→
 
Advertisements
Komentēt

Komentāri, piebildes, pārdomas...?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: