Vizzavona – Capanelle
←Iepriekšējā diena ◊ Nākošā diena→Nakts bija karsta. Reāli. Laikam tāpēc, ka ciemats. Un tas atrodas tikai ~ 1000m vjl.
No rīta nejutos gan īsti labi. Tāpēc sagaidīju, kad Bens, Marija, Pols un Lorans aiziet un tikai tad līdu no telts ārā. Izdzēru savu pēdējo kafiju un ap 7:30 devos ceļā, pamājot vēl atvadas beļģim un skotam.
Šī diena bija reāli grūta… Gan tāpēc, ka slikti jutos un plus vēl soma bija krietni smagāka, jo ciematā biju nopirkusi daudz pārtikas (tuvākās dienas nebūs vairs ciematu). Gan tāpēc, ka bija nežēlīgi karsti… NEŽĒLĪGI… Un absolūts bezvējš. Taka veda brīžiem pa mežu, brīžiem pa atklātu mežu.
Domāju, ka svarīgs iemesls tam, kāpēc prieku no šodienas īsti neguvu, ir tas, ka pēdējās divas dienas taka vairs neved pa tādiem kalniem kā ziemeļu daļā pirmajās dienās. Es teiktu – vispār vairs neved pa kalniem. Cauri mežiem vien… Šausmīgi garlaicīgi… Iespējams šī iemesla dēļ tomēr labāk GR20 ir iet no D uz Z. Jo savādāk ziemeļos dvēsele gavilē, bet pēc tam dienvidos ir garlaicīgi…
Ap 13:00 beidzot atvilkos līdz kempingam. Pēdējais km bija nenormāli stāvā kalnā… Es domāju, ka galu dabūšu… Tāda sajūta it kā gaisa to būtu kādi 40oC…
Pēc tam, kad kempingā biju nomazgājusies ledainajā dušā un uzvilkusi tīras drēbes, jutos mazliet labāk.
Sarunāju ar Loranu celties rīt 5:00 un sākt kāpt ap 5:30, jo, kad vēlāk uzaust saule, ir pārāk karsti.
Pavakariņoju kopā ar Benu, Mariju un Polu. Šoreiz Bens gatavoja. Mums pievienojās arī divi jaunieši no francijas, kuriem šī diena bija pirmā šajā pārgājienā (viņi ir plānojuši iet tikai dienvidu posmu).
Devos gulēt jau pirms 19:00, jo tiešām slikti jutos. Nez no kā sāpēja vēders, reiba galva…
Ceļš uz Mājām... 