Otrdiena, 24.12.2013
Par spīti karstumam pa dienu, naktī nemaz tik silti nebija.
6:00 mūs pamodināja rīta lūgšanu sirēnas – monotona, gaudojoša skaņa, kad kāds mikrofonā izkliedz lūgšanu tekstu.
Ap 9:00, atstājuši somas istabiņā, devāmies ārā no vecpilsētas meklēt, kur paēst brokastis. Jaunajā pilsētas daļā (pavisam modernā un pieklājīgā) atradām jauku kafejnīcu. Kā arī atradām brīnišķīgu viesnīcu ar greznu marokāņu interjeru. Rezervējām numuriņu Ziemassvētku vakaram un devāmies atpakaļ pēc somām.
Nu jau pamazām sākām pierast pie nenormālās satiksmes. Sapratām, ka jāiet lēni un stabili, bez raustīšanās. Tad arī neviens virsū neuzbrauks…
Divi no šodienas svarīgajiem uzdevumiem bija atrast autobusu uz Asni, kā arī atrast un nopirkt gāzes baloniņu. Par autobusiem cerības atmetām, izstaigājuši 3 autoostas… Nespējām tajā bardakā neko saprast – vietējo uzbāzība ir pārāk apgrūtinoša. Nolēmām, ka labāk stopēsim.
Dienas vidū vēlreiz aizdevāmies uz vecpilsētu apskatīt El Fna laukumu dienā ar slavenajiem čūsku dīdītājiem. Speciāli vēlreiz iemaldījāmies arī mazajās ieliņās. Šoreiz nu jau daudz drošāki un pārliecinātāki izbaudījām vecpilsētas šarmu.
Problēmas bija ar gāzes atrašanu. Mēģinājām jautāt garāmgājējiem uz ielas. Mums it kā pastāstīja par vienīgo veikalu, kur ko tādu varētu dabūt, bet norādes uz to bija ļoti aptuvenas… Kad pēc pailgas maldīšanās to beidzot atradām, tas izrādījās celtniecības veikaliņš, kurā no gāzes, protams, nebija ne smakas.
Jau dodoties uz viesnīcu, ieraudzījām saimniecības preču veikalu, kuram skatlogā…gāzes baloniņu!!! 🙂 Neticami, bet atradām un nopirkām lietotu (kā vēlāk izrādījās – brāķi) pēdējo baloniņu.. 🙂 Veiksme. Milzīga.
Ziemassvētku vakars ar egļu zariem no Latvijas, svecītēm, vietējā tirgū pirktiem sulīgiem mandarīniem un hurmām un no mājām vestām pašceptām piparkūkām…
←Iepriekšējā diena ◊ Nākošā diena→
Ceļš uz Mājām... 