Ziema nav tas labākais laiks, kad doties meklēt to īsto Coromandel pussalas garšu, kas ir atrodama balto smilšu pludmalēs, zilajā ūdenī un saules gaismas apspīdētajās klintīs. Ziemā šeit ir kluss, auksts un apmācies. Tomēr par spīti neviesmīlīgajiem laikapstākļiem pavadījām šajā pussalā veselas trīs nedēļas. Iepazīstot vietējos caur brīvprātīgā darba pieredzi un apbraukājot katru nostūri.
Brīvprātīgais darbs džungļos
Nedēļa vai pat divas, ja labi ies, mums bija plānots pavadīt brīvprātīgajā darbā pussalas rietumu krastā pie Robinas. Tomēr plānus nācās mainīt. Šī izrādījās viena no bēdīgākajām brīvprātīgā darba pieredzēm. Solīto “rudens dārza darbu” vietā tikām pielikti pie kārtīgu džungļu attīrīšanas. Bruņojušies ar mačetēm un dakšām četras dienas cirtām, plēsām un rāvām saaugušās nezāles gar stāvo ceļa nomali. Savvaļas ingvera saknes mēdz ieaugt pat pusmetra dziļumā un džezs savus nesaraujamos vītenājus mēdz izvīt daudzu metru garumā… Un ja šo darbu, pie kā strādājām kompānijā ar kaimiņu mājas brīvprātīgajiem, vēl varētu uzskatīt par jautru un traku pieredzi, tad attieksme no mūsu saimnieces bija tik briesmīga, ka aizbēgām no šīs vietas jau pēc četrām dienām… Dzīvojām mitrā un aukstā dārza šķūnī, kurā vienīgā mēbele bija divguļamais matracis pažobelē. Un pie virtuves un vannasistabas, tikām tikai noteiktos laikos, jo pārsvarā saimniece nevēlējās nevienu redzēt savā mājā. Pirmajā vakarā iepazīstoties ar Robinu, mums tika dots “kods” – ja mājas ārdurvis ir vaļā, tad mēs drīkstam ienākt. Bet ja tās ir ciet, tad Robina vēlas privātumu, un mēs nedrīkstam viņu traucēt…
Lai nu kā. Durvis pārāk bieži stāvēja ciet, tāpēc pavisam drīz atkal sakravājām mantas mašīnā un devāmies nezināmā virzienā.
Hot Water Beach
Nespējot atrast labāku nodarbi lietainam laikam, pārbraucām uz pussalas otru krastu, kur atrodas viena no Coromandel ikonām – Hot Water Beach. Pat ja ir ziema un pat ja uz galvas līst lietus, sēdēt karstā, paša izraktā vannā ir vairāk kā patīkami.
Karstās smiltis pludmalē ir pieejamas tikai bēguma laikā, līdz ar to divas reizes dienā uz apmēram trim stundām šajos daždesmit kvadrātmetros savācas milzīgs bars ar cilvēkiem. Un ja negribi sēdēt vienā vannā ar vēl desmit citiem, tad šo izklaidi labāk meklēt ziemā, lietū vai naktī, kad šeit nav tik liels pūlis.
Klusa, lietaina ziema
Turpinājām aktīvi meklēt jaunu HelpX vietu, tomēr pagaidām nesekmīgi. Lietaino laiku gulšņājām mašīnā un filosofējām par dzīvi. Saulainos brīžos klīdām pa nomaļām pludmalēm raugoties zilajos ūdeņos tālu lejā zem klintīm.
Brīžiem iedomājamies, ka pagājuši jau četri mēneši, kopš esam Jaunzēlandē. Jau trešdaļa no mums atvēlētā gada šeit. Lietainās, drūmās dienās jūtam kā laiks tek. Gribas piedzīvot ko vairāk. Redzēt vairāk. Izmantot katru brīdi. Tomēr brīdī, kad plosās pērkona negaiss, un mēs guļam mašīnā nomaļas šosejas malā blakus okeānam, saprotam, ka neko labāku šobrīd nevaram iesākt. Ir pacietīgi jāpārlaiž ziema un jāgaida pavasaris.
Beidzot jumts virs galvas. HelpX.
Bijām tikuši jau līdz Coromandel pilsētiņai un šaubījāmies, vai doties tālāk uz nomaļo ziemeļu ragu, kad beidzot saņēmām pozitīvu atbildi no HelpX hostiem. Varam būt pie viņiem nākošās dienas pēcpusdienā. Laimīgi braucām atkal uz austrumu krastu, kur netālu no Cathedral Cove un Hot Water Beach divas nedēļas pavadījām mājīgā privātmājā kopā ar Kelliju, Aleksi un viņu trim bērniem. Ravējām, mācījāmies jaunas receptes virtuvē un brīvajā laikā braucām makšķerēt okeānā. Aleksis ir kaislīgs makšķernieks un rādīja mums bildes ar trīssimtkilogramīgām zivtelēm. Pašiem gan izdevās noķert tikai mazulīšus, ko palaidām atpakaļ okeānā.
Ar tupelītēm okeāna viļņos
Sarāvuši darāmos darbus īsākā laikā, nopelnījām veselu brīvdienu. Izvēloties vissaulaināko dienu, nolēmām ar kajakiem doties meklēt BlowHole – iespaidīga 30 metrus augsta ala ar caurumu griestos, kas esot pieejama tikai no okeāna. Pirms tam gan nācās izrakņāt internetu krustu šķērsu, meklējot informāciju par kajakošanu okeāna viļņos. Ne man, ne Pēterim šādas pieredzes nav. Un līdz ar to nav ne jausmas, ar kādu laivu to būtu prātīgāk darīt. Un ar ko būtu jārēķinās. Vai var kajakot jebkurā vietā? Vai var kajakot jebkādos laikapstākļos, jebkurā gadalaikā?
Galu galā vienīgo noderīgo informāciju saņēmām no Kellijas kaimiņa – galvenais ir laiva, kas tevi tur virs ūdens… Ar to pietiek. Par laimi Kellijai un Aleksim bija arī hidras – ja nejauši sanāks peldēt, tad vismaz nesasalsim ragā. Tā nu īsti nezinot, kas mūs sagaida, devāmies meklēt piedzīvojumus.
Izvēlētajā rītā temperatūra rādīja zem nulles, un visu zemi klāja balta ledus kārtiņa… Devāmies uz 30 kilometrus attālo Whitiangu pēc kajakiem.
Ar kajaku nomu šeit nav tik vienkārši. Populāras ir kajaku tūres, kur kopā ar gidu ir iespēja apmeklēt Cathedral Cove. Tev iemācīs kajakošanas pamatus, aizvedīs līdz alai, palīdzēs izkāpt krastā, iedos padzerties kapučīno un aizvedīs atpakaļ pie mašīnas. Iznomāt kajaku un doties braucienā uz savu galvu – tā neviens šeit nedara… Līdz ar to vienīgā vieta, kur varējām iznomāt kajakus bez gida komplektā, ir Whitiangas kempings. Mums gan nācās vēl papildus samaksāt arī par nakšņošanu kempingā, jo oficiāli laivas varot iznomāt tikai kempinga iemītniekiem. Tomēr par spīti tam, izmaksas sanāca krietni lētākas kā dodoties oficiālajā tūrē un arī piedzīvojumu garša daudz lielāka.
Vistrakākais laikam izrādījās iekajakošana un izkajakošana no okeāna. Pie paša krasta parasti viļņi veidojas pat mierīgos laikapstākļos. Un ja netrāpi vilnim galotnē, tad vari dabūt pilnu laivu ar ūdeni. Izkāpjot krastā pie Cathedral Cove, viļņu dēļ Pēterim izdevās arī apvelties. Pašā okeānā ar viļņiem vairs nav tik traki. Ja nav pārāk stiprs vējš, tad laivu piesmelt nevar. Bet pie sajūtas, kad tu sēdi mazā tupelītē un viļņi tevi nēsā par metru uz augšu un leju, ir jāpierod…
Centāmies nelīst par tuvu krasta klintīm, jo tur viļņi sitās ar neiedomājamu spēku. Ar citu kajakotāju palīdzību atradām ieeju BlowHole. Izlīkumojām krasta līniju, aizairējām garlaicīgu gabalu līdz Cathedral Cove. Un pēc piecām uz ūdens pavadītām stundām jutāmies pārlaimīgi saguruši…
Coastal Walkway
Lai būtu sajūta, ka šo pussalu esam apskatījuši, nolēmām izdarīt vēl divas lietas – uzkāpt Coromandel Pinnacles (augstākais punkts pussalā – iespaidīgi klinšu veidojumi) un izstaigāt Coastal Walkway. Ja pirmo mums tā arī neizdevās piedzīvot lietus dēļ (abas reizes, kad atradāmies tuvumā, lija ne pa jokam), tad uz otrā gan izbaudījām vasarīgu sauli un kārtīgu karstumu.
Coromandel Coastal Walkway ir 11 km gara pārgājienu taka pašos pussalas ziemeļos. Turp un atpakaļ gājiens aizņem piecas stundas. Krasta klintis šeit ir iespaidīgas, tomēr lielāko daļu taka veda caur mežu. Ņemot vērā, ka ir nesezona un taka atrodas pašos pussalas ziemeļos, sastapām tikai pāris citus gājējus. Abos takas galos atrodas milzīgi, labiekārtoti kempingi, kuri šobrīd bija klusi un tukši.
***
Ar to gan stāsts par Coromandel pussalu vēl nav galā. Īsi pirms aizbraukšanas no mūsu jaukās HelpX ģimenes, Kellija mums izteica ļoti interesantu darba piedāvājumu uz pāris dienām. Atgriezāmies vēlreiz (nu jau trešo reizi) pie Cathedral Cove. Šoreiz ne vairs kā tūristi. Ņēmām dalību kāda liela, memoriāla projekta realizācijā. Bet par to nākošajā ierakstā.
***
Ceļš uz Mājām... 
Jums tās vannas tādas neiztīrītas, smiltis daudz sabirušas 🙂 Gliemežvāki gan ekselenti! Tā ledus kārtiņa un plāns kajakot.. uzsita drebuli pat siltā ofisā sēžot (un jā – vasarā). Jūs ir pa īstam trak’
Jā, un divreiz arī piedzīvots, ka tad kad jākāpj lejā tu vairāk netiec, tur kur samērā viegli tiki augšā.