Idyllwild – Black Mountain: 32km
Septiņos no rīta devāmies cauri pilsētiņai takas virzienā. Pilsētiņas nosaukums sevi attaisno pilnībā. Idilliska mežonība. Mājiņas no koka un akmeņiem būvētas šķības un sarežģītas. Kā rūķīšu namiņi. Un visur skraida vāveres, zaķīši un augstāk kalnos arī burunduki.
Pēc stundas sasniedzām Velna taku, kas mūs uzveda atpakaļ augšā uz PCT. Nosaukums trāpīgs. Pusotru stundu kāpām pa akmeņainu serpentīnu, no 1700 m vjl.tiekot līdz 3000. Pavisam drīz aiz pilsētas parādījās sniegs, kas kāpšanu padarīja slidenu un vēl grūtāku.
Laimīgi atgriezušies uz mūsu takas, turpinājām kāpienus un bridienus pa sniegu. Ir interesanti vērot vietējo šausmas par šiem laikapstākļiem. Sniegs neparedzēti esot uzsnidzis divas dienas atpakaļ, dēļ tā esot atceltas ikgadējās velosacensības šajā apvidū.
Visu dienu gājām pa kalnu korēm nedaudz zem 3000m vjl., un spriedām, ka šeit augšā gulēt būtu neprāts. Mēs vienkārši nosaltu ar tiem guļammaisiem un apģērbu, kas mums ir. Un tajā pašā laikā pavērojot, ar kādu ekipējumu PCT iet lielākā daļa no vietējiem, ir skaidrs, ka katri sliktie laikapstākļi viņus izsit no ierindas un spiež ņemt zero dienas (diena, kurā netiek noieta neviena jūdze). Mūsu apģērbs uz citu fona ir ļoti silts. Un pagaidām veiksmīgi vairāk vai mazāk esam katru dienu kustējušies uz priekšu.
No iepazītajiem haikeriem šodien vairākkārt satikām tikai Gean Machine, kurš tāpat kā mēs rikšoja uz priekšu labā ātrumā ar vienu mērķi – tikt maksimāli tālu otrā pusē kalnam, lai nakšņotu pēc iespējas zemāk. Nu vismaz tur, kur sniega vairs nav. Tamdēļ katrs kāpiens augšup likās nepatīkams. Pēcpusdienā vēl piedevām parādījās milzīgs vējš. Kad četros pēcpusdienā joprojām atradāmies ap 2600 m vjl. augstumā un joprojām kāpām augšup, bijām nelaimīgi, nosaluši un izmisuši. Kārtējā tikšanās ar Gean Machine (visu laiku viens otru apdzinām), kurš pa to sniegu klunkuroja šortos, mūs sapurināja. Visi sparīgi nesāmies pa taku lejup vēl divarpus stundas līdz galīgi pārguruši nedaudz virs diviem tūkstošiem augstumā atradām kādu mazāk vējainu ieplaku teltij.
Šovakar tika pieņemts lēmums pirmo reizi izmantot survival blanket, kuru pārsedzām pāri mūsu guļammaisiem. Ir apnicis salt gandrīz katru nakti.
Ceļš uz Mājām... 
Velnalas iela ir arī Krimuldā, tās ved uz senlejas krauju un ielas galā ir lielisku pirtiņa! Svecieni!