7. diena – 14. maijs

San Felipe Hills – Warner Springs – Agua Caliente Creek: 31,7km

(Iepriekšējiem ierakstiem pievienotas bildes)

Lai ātrāk tiktu uz pilsētu, cēlāmies agrāk kā parasti un sešos jau devāmies lejup no kalniem. Tā kā somas nu jau bija pavisam vieglas – ne tajās vairs pārtika, ne ūdens – notipinājām desmit kilometrus līdz avotam nepilnās divās stundās. Tad vēl atlika 13 kilometri līdz Warner Springs. Motivācija paātrināt soli bija liela. Tiesa, tajā brīdī mums īsti vēl nebija ne jausmas, kas mūs sagaidīs galā, bet uz kādu kārtīgu ēstuvi ar WiFi cerējām gan.

Rīts izrādījās aukstākais kāds līdz šim bijis. Un drīz aiz avota sāka līt arī lietus. Taka veda pār plašām, zeltainām pļavām, kas smaržoja pēc jūlija.. Patīkama pārmaiņa pēc akmeņainajiem un kaktusainajiem kalniem.

Pie ceļa uz Warner Springsu atradās Community Center, par kuru kartē teikts, ka esot hikeriem draudzīgs. Tas, ko saņēmām šeit tālu pārspēja mūsu vēlmes. Tā arī uz pašu ciematu neaizdevāmies – nebija vajadzības. Laikam lielākais šīs takas brīnums ir to cilvēku labvēlība, kas palīdz haikeriem. Pasniegtie sendvidži, kas bagātīgi pildīti ar gaļu, sieru un zaļumiem. Tā pat vien. Par velti. Pagatavoti speciāli mums. Sirsnīgais rokas spiediens un smaids no sirmās darbinieces, kad tā pasniedza man smaržīgu dvieli dušai. Tā pat vien atvestais tikko izceptais kekss, kad kāda cita brīvprātīgā ieradās apciemot šodienas haikerus. Siltā un mājīgā telpa, kurā pilns ar grāmatām. Kafija un cepumi ar riekstu krēmu. Datori ar internetu. Par velti.

Par maksu bija vienīgi dušas (6 dolāri), ko arī laimīgi izmantojām, un veļas mazgāšana (6 dolāri). Cenā iekļuts šampūns, dvielis. Šeit bija arī neliels veikaliņš, kurā iepirkāmies. Bet ņemot vērā vairākas milzīgas kastes ar citu haikeru atstāto pārtiku un ekipējumu, daudz ko dabūjām arī par velti.

Vietējiem ir paradums sūtīt paciņas sev uz priekšu. Vai arī sarunāt, ka kāds mājinieks atsūta noteiktā laikā uz noteiktu adresi. Šodien bijām liecinieki kā kāda sieviete šausmās pakoja ārā savu kasti. Vīrs esot atsūtījis krietni vairāk pārtikas, kā nepieciešams uz nākošo posmu. Puse no viņas paciņas nonāca kopējās “ziedojumu” kastēs. Pieņemam, ka šādā veidā tās arī pildās. Un daudz.

Guidebook bijām lasījuši jauku frāzi, ka “Warner Springs ir kā melnais caurums, kurš iesūc sevī haikerus uz ilgāku laiku”. To šeit arī piedzīvojām – vairāki šeit atradās jau otro dienu. Vienkārši atpūtās… 🙂

Tomēr par spīti labumie un lietum pēc četrām šeit pavadītām stundām vēlā pēcpusdienā sapakojāmies un devāmies tālāk. Patiesībā no palielā bara bijām vienīgie, kas aiziet. Raitā solī nostaigājām vēl 7 kilometrus augšup kalnos.

Cik brīnišķīgi pēc vienas lietainas dienas ir mainījusies apkārtējā daba! 🙂 Saulē izdegušo krūmiņu vietā visapkārt bija redzami sulīgi zaļie toņi… Likās, ka katrs mazākais augs un zariņš ir centies no sevis izspiest kādu lapiņu vai ziediņu. Pateicībā par lietu. Tāpat kā mēs pateicībā par sirsnīgo uzņemšanu un atpūtas iespēju iedvesmas pilni dodamies nākošajā posmā. 111 kilometri līdz nākamajam kalnu ciematiņam.

Advertisements
Categories: PCT | 2 komentāri

Ziņu izvēlne

2 thoughts on “7. diena – 14. maijs

  1. Daiga

    Lasu par viesmīlīgajiem cilvēkiem un man pat saviļņojuma asaras saskrēja acīs. 🙂

  2. Gundars

    Saproti, ka viss vēl pasaulē nav zaudēts, kad redzi tādu cilvēku sirsnību un nesavtīgumu.

Komentāri, piebildes, pārdomas...?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: