6. diena – 13. maijs

Scissor Crossing – San Felipe Hills: 33km

Agri no rīta šķērsojām kādus 6 kilometrus plato San Felipe ieleju, lai kāptu atkal augšā kalnos ielejas otrā pusē. Pirms kāpiena sākuma taka šķērsoja vientuļu šoseju. Un zem tilta mūs sagaidīja ļoti patīkams pārsteigums. Blakus water cache (tā sauc vietas, kur PCT brīvprātīgie jeb trailangels katru dienu pieved ūdens pudeles) atradās arī milzīga kārba ar našķiem. Tiesa, tajā atradās vairs tikai viena sviestmaize ar riekstu krēmu un džemu un divi avokado, bet tas priekš mums bija KAUT KAS! 🙂 Ņemot vērā, ka gan iepriekšējā vakarā, gan šorīt brokastīs bijām ēduši tikai mākslīgo kartupeļu biezeni, kurā nav ne smakas no kartupeļiem un enerģijas, par šādu našķi zem tilta bijām pārlaimīgi. Sadalījām sviestmaizi un vienu avokado. Otru atstājām, jo zinājām, ka drīz pēc mums jānāk vēl vienam haikerim.

Ņemot vērā, ka ejam mazliet ilgāk kā plānots, mums vairs nav diez ko daudz pārtikas. Un ja vēl atskaita dažus neveiksmīgus pirkumus, kā piemēram sauso kartupeļu biezeni, kas ir parodija par pārtiku, tad neliela izsalkuma sajūta nomāc visu laiku. Šodien nostaigājām 33 kilometrus, jo vēlējāmies rīt pusdienlaikā jau būt pirmā posma noslēgumā – Warner Springs. Tur būs veikals, varbūt kārtīga ēstuve, internets. Dažus kilometrus pirms tam arī ūdens. Beidzot ūdens! Tas nemaz nav vairs smieklīgi, ja nevar atļauties nomazgāt pat rokas vai seju, par zobiem un pārējo nemaz nerunājot. Un drēbes? Mazgāt drēbes – šāda atļaušanās pat sapņos nedrīkst rādīties… 🙂 Bet līdz galam, iespējams, to spēs saprast tikai tas, kurš nosoļojis nedēļu pa tuksnesi…

Šodien mūs sagaidīja vēl viens pārbaudījums – absolūts ēnas trūkums. Pirmo ēnu varējām pabaudīt tikai pašās dienas beigās, kad taka atkal ieveda krūmājos.

Toties telti šovakar uzcēlām karaliskā vietā – uz kalna nogāzes ar skatu uz visu plašo San Felipe ieleju mums pie kājām.