Oriflamme Canyon – Scissor Crossing: 29,5km
Naktī vējš bija vēl vairāk pieņēmies spēkā, un telts novākšana no rīta izvērtās par jautru pasākumu.
Pirmo dienu pašsajūta bija ciešama. Neskatoties un pamatīgo karstumu un diezgan stipro vēju, šodien spējām noiet gandrīz 30 kilometrus. Beidzot nekas nesāpēja… Nu gandrīz nesāpēja… 🙂
Lai vieglāk būtu noiet lielus gabalus, esam tos sadalījuši pa stundām. Stundu ejam, un tad ir nopelnīta pauze. Īsāka vai garāka pēc pašsajūtas. Reizēm gan tā stunda saīsinās, ja ir pārāk smags reljefs vai sagurums uz dienas beigām. Bet tad nākošā stunda tiek pagarināta par trūkstošo laiku. Pie šī iešanas plāna cenšamies pieturēties, jo savādāk es labprāt zvilnētu atpūtas pauzēs kaut ik pēc 10 minūtēm..
Šodien sastapām kārtējo čūsku. Šī bija tik flegmatiska, ka Pēterim nācās to paskubināt ar nūju, lai novācas no ceļa, un es tieku garām. Tieši čūsku dēļ Pēteris vienmēr ir tas, kurš iet pa priekšu. Šoreiz vīriešiem priekšroka. 🙂 Tas gan nemazina manu uzmanību, jo, kā pieredzējām vakar, čūskas mēdz doties pāri takai arī tieši starp mums..
Visu dienu mūs sajūsmināja fantastiskā ainava. Taka veda pa kalnu nogāzēm gar Rodriguez kanjonu. Līdz dienas beigās nonācām pie San Felipe ielejas – milzīga saulē izdeguša tuksnešaina līdzenuma, gar kuru mūsu ceļš vedīs turpmākās divas dienas.
Šodien ap pusdienlaiku nonācām pie viena no 1000 galonu ūdens rezervuāriem (tādi te tiek turēti ugunsgrēku dzēšanai, bet ne vienmēr tajos ir ūdens). Izlasījām info, ka nākošais pieejamais ūdens būs tikai pēc 51,2 kilometriem. Ar mūsu iešanas ātrumu tās varētu būt divas pilnas dienas. Bet tā kā šeit ir pamatīgs karstums un tuksnesis, kurā reti ir kāda ēnas iespēja, ūdens nepieciešams daudz. Pielējām pilnas pudeles un sistēmas – kopā 12,5 litrus. Un tas itin nemaz nesver maz… Tieši ūdens trūkuma dēļ arī nolēmām šodien nostaigāt vairāk kilometrus, lai ātrāk tiktu cauri šim apvidum.
Ceļš uz Mājām... 