8. diena – 15. maijs

Agua Caliente Creek – Chihuahua Valley Road (Trailangel Maik’s house): 19km

Lietus. Visu dienu. Un aukstums.

Rīts sākās ar daudzu stundu smagu kāpienu cauri slapjiem krūmu un mazu kociņu džungļiem. Tas ir interesanti, cik ļoti var izmainīties apvidus vienas dienas laikā. Visapkārt bagātīga augu valsts. Strautā čalo ūdens.

Kad ap pusdienas laiku lietus nebija mitējies, un mēs joprojām kāpām augšup baltajā pienā, tas viss vairs nešķita tika jautri un forši kā no rīta. Un brīdī, kad sāka snigt slapjš sniegs, mēs bijām pārsaluši kā divi prusaki. Par atpūtas pauzēm nebija ne runas – nesasalt ragā varēja tikai kustoties uz priekšu.

Pēc diviem pēcpusdienā sasniedzām krustojumu ar klusu šoseju, pie kuras atradās zīme ar uzrakstu, ka mazliet tālāk pa ceļu esot “traileņģeļa” Maika mājas, kur haikeri varot dabūt ūdeni un pajumti. Mūsu kartē par šo vietu ziņas nebija. Nezinot, ko sagaidīt, kāpām vien lejā, jo aukstums un lietus mūs bija pamatīgi nomocījis.

Starp krūmiem un lauksaimniecības agregātiem ielejā atklājās neliela saimniecība. Visur vēstīja uzraksti, ka haikeri ir mīļi gaidīti. Pats saimnieks nebija mājās, bet šeit jau saimniekoja bariņš ar haikeriem. Izrādās šeit augšā pagājušā naktī esot bijis sniegs, un lietus nav mitējies jau visu dienu. Tāpēc visi palikuši šeit otro dienu.

Dabūjām guļvietu vecā, izdemolētā treilerī. Bet pie šiem laikapstākļiem tas bija krietni labāk kā gulēt teltī. Spēcīgs lietus un vējš tikai pieņēmās spēkā un nerimās vēl visu nākošo nakti. Pagalms pārvērtās dubļu jūrā un vienās peļķēs. Iekurinājām ugunskuru grila bļodā zem nojumes un saspiedāmies ciešā aplītī ap to, lai nenosaltu. Saimnieks bija atstājis milzīgu maisu ar kartupeļiem, pankūku mīklu un vēl citus našķus un dažādas garšvielas. Ēdām ugunskurā ceptus kartupeļus, bet saldajā divi puiši no Kanādas uz āra plīts uzcepa pankūkas. Tik gardas patiesi vēl nebiju ēdusi…