Snowcrest Ski Area – Pacifico Mountain: 31,5km
Ar mokām no rīta izlīdām no telts. Sagurums milzīgs. Paejot nedaudz tālāk pa šoseju, sastapām kādu meiteni, kas arī tā pat kā mēs nebija tikusi līdz kempingam un palikusi turpat. Viņa satraukusies mums izstāstīja, ka pazaudējusi savus draugus un iepriekšējā vakarā šosejas malā ieraudzījusi divus lāčus… Aiz bailēm neesot īsti vairs gulējusi. Ups. Mums pat nebija ne jausmas, ka šajā apvidū vispār ir lāči. Mierīgu sirdi gulējām teltī kopā ar visu pārtiku..
Karstums dienas vidū vairs nav izturams. Ja ēnā vēl var izturēt, tad, izejot saulē, karstums vienkārši gāž no kājām. Velkoties pa taku, abi šodien sapņojām par mūsu zero dienu Agua Dulce ciematā. Vienīgais, ko vēlamies, ir GULĒT un ĒST. Un nekur neiet… 🙂
Šodien arī ļoti ilgojāmies pēc moskītu tīkliņa ap seju. Arvien vairāk parādās mazās mušiņas, kas sāpīgi kož. Ja pirms tam šķita, ka pie odu tūkstošiem pieradušiem latviešiem pēc moskītu tīkla neprasīsies, tad tagad saprotam, ka šejienes mušiņas nevar salīdzināt ar odiem. Tās lien degunā, mutē, acīs tā, ka grūti paelpot.
Pēdējās dienas neesam satikuši gandrīz nevienu citu haikeri. Šķiet esam palikuši pilnīgi vieni…
Ceļš uz Mājām... 