21. diena – 28. maijs

Grassy Hollow Visitor center – Snowcrest Ski Area: 35km

Šodiena bija graujoši smaga. Abiem. Es nezinu, cik augstuma metrus šodien kopā pārvarējām, bet rīta pirmais kāpiens vien bija tuvu kilometram, uzkāpjot līdz 3100 m vjl. Un tāds nebūt nebija šodien vienīgais…

Lai kā arī mēģinām piedomāt pie tā, ko un cik daudz ēdam, tik un tā šķiet esam paņēmuši par maz pārtikas. Ir konstants izsalkums un sagurums. Tas gan laikam šeit ir izplatīti. Mūsu draugi Renāte un Dāvids pirms pāris dienām izteicās, ka viņiem esot grūti skatīties uz ēdienu, jo uzreiz pārņem neganta “visu aprīšanas” sajūta.

Arī mums tāda ir… 🙂 Šorīt vietā, kur taka šķērsoja šoseju, atradās hikerbox. Tajā bez dažādiem mums nevajadzīgiem sīkumiem bija arī nezināma satura bundžiņa ar nokritušu etiķeti. Derīguma termiņš labs. Ēdiens! Papildus porcija! Kā no tādas atteikties… Kad attaisījām izrādījās šķebinoši saldas pupiņas ar pāris trekniem gaļas gabaliem. Jāsaka kā ir – tas bija pretīgākais, ko biju ēdusi, bet mēs to bundžiņu izēdām… 😀 Lūk tā ir kondīcija, kad ēst gribas, bet veikals pieejams tikai pēc vairākām dienām..

Lai aizsargātu kalnu dzeltenkāju vardes, daļa no takas bija slēgta. Kādus 8 kilometrus nācās iet apkārt pa šoseju. Pirmo reizi vakars pienāca ar vārdiem “vairs nevaram”… Palikām šosejas malā, jo nespējām vairs aiziet līdz kempingam. Attīrījām mazu laukumiņu no čiekuriem un akmeņiem un uzcēlām tur telti.

Ja mēs pēc trim dienām tiksim līdz Agua Dulce un joprojām būsim dzīvi, tas būs brīnums…