Kitchen Creek – Mount Laguna: 18km
Šis rīts īpaši ne ar ko neatšķīrās no iepriekšējā. Sāp viss.. Bet ir cerība, ka ar katru dienu paliks vieglāk. Ķermenim vienkārši jāpierod pie tādas slodzes. Katrā ziņā skaidrs tagd ir viens – PCT nav nekāda pastaiga..
Šodien beidzot kārtīgi izbaudījām Kalifornijas saulīti. Līdz pat pēcpusdienai tak veda caur bezgalīgu krūmāju. Šaura un akmeņaina, bez jebkādām ēnas iespējām. Bet ja ir jāizvēlas starp bezgalīgo lietu vai bezgalīgo sauli, tad pagaidām tomēr dodam priekšroku otrajam. Lai nu tā paliek.
Kādā no atpūtas pauzēm piesēdām uz paliela akmens. Aiz tā starp zariem pamanīju melnu kastīti. Geocache! 🙂 To šeit ir ļoti, ļoti daudz. Bet tā kā taupam akumulatorus, tos nemeklējam. Šis pats ielēca acīs.
Pamatīgs pārsteigums bija, kad no slēpņa kastītes velkot ārā logbuku, konstatēju, ka kopā ar to esmu izvilkusi arī beigtu ķirzaku. Tā, protams, tūlīt pat aizlidoja pa gaisu skaļa spiedziena pavadīta… Kaut kur zemapziņā visu laiku sēž tāds kā atgādinājums par šeit mītošajām klaburčūskām. Nesen Facebookā izlasītā ziņa, ka kāds gājējs ticis sakosts brīdī, kad nolēmis apsēsties uz kāda akmens, liek visu laiku būt nomodā par to, kur liekam kāju.
Dienas beigās sasniedzām mežu. Milzīgas pīnijas un paretam ozoli. Gaiss šeit smaržoja pēc skujām un klusa meža taciņa atgādināja Latvijas priežu mežus. Patīkama pārmaiņa pēc asā krūmāja.
Vakaros patiesībā ir tāds nogurums, ka kaut ko rakstīt nav diez ko lielas vēlmes. Gaidu, kad sāksim justies komfortablāk.
Ceļš uz Mājām... 