Gandrīz no katra ābeļdārza varēja redzēt Te Mata kalna virsotni ar vareno priedi tā augšā. Dienām un nedēļām raudzījos uz šo kalnu. Tas bija kļuvis man par simbolu – lai ko mēs darītu katru dienu, mēs virzāmies uz priekšu. Mācāmies, augam, nobriestam, sapņojam, ceram un gūstam drosmi… Drosmi, lai dotos tālāk uz savas dzīves virsotni.